Zvaigžņu kalns. Mūzika trompetei un ērģelēm

 

Trompetista Jāņa Porieša un ērģelnieces Ilzes Reines duets izveidojās Rīgas Svētā Jāņa baznīcā, kur Jānis ir draudzē un Ilze – kopš 1996. gada Mūzikas daļas vadītāja, ērģelniece un baznīcas kora diriģente. Pirmais kopīgais ieskaņojums tapa 2006. gadā Jāņa baznīcas tvartam Dievs dziesma man, kopš tā laika abi mūziķi tikušies daudzos koncertos Latvijas dievnamos, uzstājušies arī Harkovas filharmonijā un savā repertuārā uzkrājuši pieklājīgu Latvijas komponistu darbu kopumu. 2020. gadā pie Rīgas Doma ērģelēm mūziķi ierakstīja kompaktdisku Distant light ar R. Dubras, M. Einfeldes, A. Altmaņa, R. Stivriņas u.c. autoru kompozīcijām, daļu no tām dzirdēsim arī šajā koncertā Cesvainē.

Jānis ierakstā un koncertos spēlē trompeti in B, trompeti in C, pikolo trompeti un flīgelhornu. Klausītājs ne vienmēr pamanīs atšķirību, amatbrālis gan.

Jānis: “Viss atkarīgs no reģistra un aplikatūras. Teiksim, kādu noteiktu motīvu var izspēlēt gan uz tāda, gan citāda instrumenta, bet uz viena no tiem tas padosies vieglāk. Pikolo trompete ir mazāka, tā skan vēl spožāk, var skanēt arī indīgāk. Flīgelhorna skaņa ir maigāka – kā ziemas laikā dūnu sega, kas tevi ieskauj un samīļo. Bet galvenais tomēr ir tas, kāds skaņas koncepts tev galvā. Jābūt priekšstatam par skaņu, pirms tu to laid pasaulē.”

Jānis Porietis ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā trompete, JVLMA asociētais profesors un metāla pūšaminstrumentu klases vadītājs, solists un kamermūziķis. Arī profesionāls fotogrāfs – šķiet, nav gandrīz neviena Latvijas mūziķa, ko Jānis nebūtu fotografējis vienu vai pat daudzas reizes.

Ilze Reine ir aktīvi koncertējoša ērģelniece. Līdztekus ērģeļu soloprogrammām sadarbojas ar solistiem un Latvijas profesionālajiem kolektīviem – Latvijas Radio kori un Valsts akadēmisko kori “Latvija”, basso continuo grupāpiedalās baroka mūzikas atskaņojumosSinfonietta Rīga. Uzstājas daudzviet pasaulē. Bijusi JVLMA docētāja, patlaban pedagoģe Ventspils mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Kopā ar dzīvesbiedru Aigaru Reini ierakstījusi mūziku diviem ērģelniekiem, šo CD 2015. gadā laida klajā nacionālais skaņu ierakstu nams “Skani”, un arī tajā iekļauta mūzika, kas rakstīta speciāli šiem mūziķiem.

Programma:
 

1.  Romualds KALSONS (1936)
     Aiz ezera augsti kalni (1982)

2. Renāte STIVRIŅA (1985)
     Attende, Domine (2019)
     Uzlūko mūs, Kungs, un apžēlojies - ar šādu refrēnu sākas gregoriskais Pelnu trešdienas antifons, šis motīvs ir ērģeļu skaņdarba pamatā.

3. Rihards DUBRA (1964)
    Kyrie (2016)
    R. Dubra: Rakstīju tā, it kā trompete būtu dziedātājs, kas patiesi arī nodzied šo dziedājumu atbilstoši teksta saturam un noskaņai, Kyrie ir lūgšana Kungs, apžēlojies.
    Fantāzija un fūga (2020)
    Skaņdarba apakšvirsraksts vēsta: Vēl viens skats uz baroka laiku.

4. Georgs PELĒCIS (1947)
    Larghetto (1982)
    G. Pelēcis: Nesen pārstrādāju Trompetes koncertu (Larghetto  ir III daļa Trompetes koncerta),, nosaucot to par Pastaigu pa Rīgu un šo Larghetto nosaucot par Lapkriti Tempļa ielā. Tempļa iela ir Pārdaugavā, es tur dzīvoju jaunības gados.
     Tempļa iela ir neliela koka namiņiem izretis rotāta iela, kas 90 grādu leņķī savieno divas krusteniskas lielākas ielas. Ielas gaisotni 30. gadu beigās precīzi raksturojis dzejnieks Aleksandrs Čaks, kurš tur bērnībā viesojās pie savas vecmāmiņas: “Nav viņai bruģa vēl šo baltu dienu. | Tur ejot, gājējam grimst kājas zelta smiltī | Un pieput zeķes smalkiem,gaišiem pelniem, | Kas mājās, izbirstot uz grīdas, mirdz kā zelts – …”.
 
5. Maija EINFELDE (1939)
    Sanctus (1999)
    Zvaigžņu kalns (2020)
    Var iztēloties, ka šis skaņdarbs zīmē zvaigžņotas debesis pār komponistes kādreizējām lauku mājām Vidzemes kalngalā. Aiz tālīna apvāršņa lai paliek ziņa par to, ka šis opuss ciešām personiskām saitēm siets ar komponistes ģimeni.

6. Ilze REINE (1970)
    Canticum vernum/Pavasara dziesma (2012)
    ..redzi, ziema ir pagājusi, lietus ir mitējies, un lietus posms ir galīgi izbeidzies! Zemes virsu pārklāj puķes, klāt ir dziesmu laiks - pavasaris, un ūbeles balss jau dzirdama mūsu zemē. 
    Vīģes kokiem sariesušies mezglaini pumpuri, vīna koki ir izplaukuši un izdveš savu smaržu. Piecelies, mana draudzene, un nāc, mana daiļā, nāc šurp pie manis!
    Pēc Salamana augstās dziesmas 2:11-13  

7. Alfrēds KALNIŅŠ (1879- 1951)
    Ik vakaru zvaigzne nāca
    Skice
     Divas miniatūras, kas aizgūtas no vokālā un klaviermūzikas repertuāra – veltījums Cesvaines ērģeļu vismaigākajām balsīm.

8. Renāte STIVRIŅA (1985)
    Gaviles (2018)
    Autore saka: Ērģeles virmo improvizētā dialogā ar trompeti, reizēm pielāgojoties, reizēm stāvot blakus. Skaņdarba pirmās skices tapušas dziesmusvētku estrādē, vērojot kopkora mēģinājumu. Tas bija ļoti aizkustinoši – klausoties katra diriģenta pavēles un vēlējumus,dzirdot koristus, kas mēģina visam sekot līdzi un atbildēt dziedot, man acu priekšā nostājās Latviešu Dziesmas aina. No senseniem laikiem līdz pirmajiem dziedāšanas, vēlāk dziesmusvētkiem Dziesma bija gatava doties ceļā. Izjutu milzīgu pateicību un gaviles par iespēju vērot to no malas. Tas ir skaņdarbs par Dziesmu – ceļagājēju, kuras klejojumi, cerams, nekad neapstāsies.
 

Ieejas maksa 5 EUR (Biļešu iepriekšpārdošana “Biļešu Paradīze” kasēs - saite šeit)
Latviešu mūzikas svētku koncertu abonements 15 EUR (tikai “Biļešu Paradīze” kasēs - saite šeit)
Biļetes būs iespējams iegādāties arī koncerta norises vietās stundu pirms koncerta.

Koncertu laikā ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem un nolūkā informēt sabiedrību par notikušo pasākumu
var tikt veikta fotografēšana, video un/vai audio ieraksta veikšana.